Mana sapņu māja

Sava māja ir viens no tiem labumiem, ko esmu saņēmusi dāvanā no iepriekšējām paaudzēm. Maniem vecvecākiem piederēja mājiņa vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām — Kuldīgā. Tā es kļuvu par nelielas mājas īpašnieci. Bet kas tā par vietu! Ainaviska, miera un dabas pilna. Tajā pašā laikā viss vajadzīgais ir pilsētā, kas ir kilometra attālumā.

Sākumā domāju, ko gan es iesākšu ar šo māju. Bija domas par pārdošanu. Tomēr sanāca tā, ka vasara man bija diezgan brīva, bija daži projekti, ko varēju koordinēt no attāluma. Tāpēc vasaru nolēmu pavadīt šajā mājā, lai galu galā izdomātu, ko vislabāk ar to iesākt.

Šie trīs mēneši bija liktenīgi, lai es iemīlētos šajā vietā, ainavā, mājā. Man vienmēr ir patikuši dizaina un interjera žurnāli un raidījumi. Tāpēc es aiz gara laika biju izsapņojusi, kā es māju varētu pārvērst par savu ideālo mājvietu.

Nolēmu, ka ir jāpiepilda šis sapnis un jāatjauno māja, jāpadara tā par manu māju, lai gan gribēju arī tajā saglabāt savu vecvecāku iemiesoto noskaņu.

Kā man tas izdevās? Es riskēju un noformēju aizdevumu. Tas bija kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu. Ieķīlāju šo pašu nekustamo īpašumu, lai iegūtu naudu tām mājas pārvērtībām, ko biju izsapņojusi. Protams, ka es varēju arī ik gadu ieguldīt nelielu summu no saviem ienākumiem. Bet es esmu nepacietīga un man ar laiku zūd iedvesma. Tāpēc gribēju visu paveikt uzreiz un jau pavisam drīz dzīvot savā sapņu mājā. Aizņēmums pret nekustamā īpašuma ķīlu ļāva man to izdarīt.

Kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu tika noformēts diezgan ātri, jau pēc dažām dienām nauda bija manā kontā. Tā kā man bija stabils darbs, ienākumi un nebija citu kredītsaistību, tad aizdevējam nebija iemesla atteikt pieteikumam.

Biju palūgusi veikt remontdarbu tāmi, pati sarēķināju, cik maksās noskatītās mēbeles un interjera lietas. Gribēju aizņemties tikai tik, cik vajadzīgs, ne vairāk, jo galu galā pašai jau tā nauda jāatdod vien būs. Jā, sākumā man šķita biedējoši, ka būs kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, tas varētu apdraudēt manu īpašumu, ja nu pēkšņi nevaru samaksāt. Tomēr, labi padomājot, sapratu, ka ir tas jādara. Pēdējos desmit gadus neesmu bijusi bez darba, kāpēc gan domāt, ka tas notiks nākamo piecu gadu laikā?

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2018 Nofilmēts

Theme by Anders Norén