Par dāvināšanu

 

Esmu aizrautīga dāvinātāja. Man tas rada prieku. Lai tiešām sagādātu labāko dāvanu, vienmēr cenšos uzzināt, kādas tad ir šī cilvēka patiesās vēlmes, sapņi, ieceres, lai pēc iespējas trāpītu “desmitniekā” ar dāvanas izvēli. Man pašai šķiet, ka veiksmes atslēga šajā ziņā ir spēja labi sajust cilvēkus un uzmanīgi klausīties. Tā ir ļoti noderīga informācija, kad jāmeklē piemērota dāvana.

Esmu par noderīgām dāvanām

Tā kā man pašai nepatīk, ja uzdāvina kaut ko nejēdzīgu, kaut ko, kas tikai krāj putekļus, tad es arī nekad citiem cenšos tādas lietas nedāvināt. Dāvanai jābūt pārdomātai un tādai, kas šim cilvēkam ir nepieciešama un noderīga. Un šeit jāpiemin svarīgs aspekts — tas, kas jums šķiet vajadzīgs, var atšķirties no tā, ko šis cilvēks pats uzskata par sev nepieciešamu. Tāpēc ir labi, ja cilvēku vairāk pazīst, cenšas iedziļināties viņa dzīves filozofijā.

 

Tagad cilvēki arvien vairāk grib dzīvot pēc mazāk  filozofijas. Tas nozīmē, ka atbrīvo telpu ap sevi, atbrīvojas no liekā un neielaiž tajā krāmus. Arī nejēdzīgas dāvanas ir tajā sarakstā, ko grib izslēgt no savas dzīves. Un arī es palēnām sāku pieslieties šādam dzīves skatījumam, kas ir ļoti atbrīvojošs, jo noņem lielu spriedzi, ko rada lietas, nemitīga pirkšana un cenšanās sev vairāk saraust. Iedvesmu šādam dzīvesveidam var smelies no citiem.

Divi lieliski piemēri:

http://www.seekthesimple.com/

https://www.facebook.com/ayearwithoutshopping/

 

Dažas idejas, kā praktizēt jēgpilnu dāvināšanu

  • Skaidri un gaiši pajautāt, ko cilvēks vēlas saņemt.
  • Veidot kopdāvanu ar citiem, uzdāvinot vienu un ļoti gaidītu lietu vai notikumu.
  • Dāvināt sajūtas, notikumus un piedzīvojumus.
  • Uzdāvināt kopīgu laiku. Piemēram, tikai meiteņu diena SPA, diena kopā ar bērnu, romantiska diena ar mīļoto cilvēku.
  • Vienmēr par prioritāti izvēlēties kvalitāti, nevis kvantitāti.

Mana dāvana pašai sev

Un visā šajā sakarā jāatzīstas, ka man patīk apdāvināt arī sevi. Bet cenšos to kontrolēt un virzīties uz šo mazāk principu, domājot par saturu un kvalitāti. Un vienmēr pajautājot — vai man to vajag? Un vajadzēs arī rītdien un pēc gada?

Rotaslietas ir viena no manām vājībām. Tās agrāk pirku ļoti daudz. Un tad pēc laika atdevu māsām un draudzenēm. Tagad pērku mazāk, bet labas un īpašas. Nesen konstatēju, ka man nav nevienas ikdienai piemērotas zelta ķēdītes. Vienīgā, kas bija, pazuda. Bet vietā nebija nopirkta. Tāpēc tā bija ieplānota kā dāvana sev.

Skatoties ķēdītes, loģiski, ka redzēju arī citas lietas. Un manu uzmanību piesaistīja zelta kuloni, kas jau vispār ir ļot saderīgi ar ķēditēm. Un es nevarēju no tiem atturēties, nolēmu, ka jāņem kulons kopā ar ķēdīti. Jo tad man būs divas rotas — varu nēsāt ķēdīti ar vai bez kulona. Zelta kuloni bija plašā izvēlē, tāpēc nevarēju izlemt. Visi šie kuloni no zelta izskatijās lieliski, dažus piemērīju. Līdz beidzot atradu to, kas tiešām ļoti patīk. Tā kā man zelta kuloni rotu lādītē nav vispār, tad uzskatu, kas šo vienu biju pelnījusi sev uzdāvināt.

 

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2018 Nofilmēts

Theme by Anders Norén