Skatāmies kino. Filma “400 sitienu”

Ik pa laikam gribas paskatīties kaut ko no klasikas. Šoreiz izvēlējos 1959.gada franču drāmu “400 sitienu”.

Filmas sižeta pamatā ir paša autora dzīvesstāsts. Biogrāfiska drāma.

Galvenais varonis Antuā ir zēns, kurš allaž iekuļas kādās nepatikšanās. Darbība risinās Francijā.

Antuā mācās zēnu skolā, viņš mēdz neklausīt skolotājus un regulāri tiek sarāts vai likts kaktā. Kādu dienu viņa klasesbiedrs pamudina zēnu uz stundu bastošanu. Abi kopā visu dienu izklaidējas pilsētā. Otrā dienā zēniem skolā jāparāda attaisnojums. Antuā nepaspēj izdomāt sakarīgu attaisnojumu, tāpēc uz ātru roku pasaka, ka viņa māte ir mirusi!

Milzīgs ir Antuā pārbīlis, kad viņš pamana, ka skolā ieradusies viņa māte. Antuā no mātes visu klasesbiedru un skolotāja acu priekšā saņem pamatīgu pļauku. Antuā saprot, ka ir ļoti sagrēkojies un nolemj bēgt no mājām.

Antuā nakšņo tipogrāfijā, no kuras nākas aizmukt, jo tajā parādās darbinieki. Antuā baidās tikt pieķerts. Viņš nakts melnumā ir nonācis uz ielas, nozog pienu un izsalkuma dzīts izdzer pudeli tukšu. Tomēr puika ir apzinīgs, otrā dienā pēc smagas nakts viņš ierodas skolā. Atkal parādās viņa māte, kas aizved zēnu mājās, nomazgā un piedod viņam bēgšanu.

Tomēr ligas nebeidzas. Antuā tiek pieķerts zogam paša tēva darba vietā. Apsargs ziņo tēvam, kurš par sodu zēnu aizved uz policiju un bez žēlastības nodod kolonijā. Antuā izbēg no kolonijas. Ar viņa bēgšanu filma noslēdzas.

Filma “400 sitienu” ir simboliem bagāta. Ko teikt par nosaukumu – dzīves sitieni, kas jāsaņem galvenajam varonim. Viņš ir parādīts kā nešpetns zēns, tomēr sirdī trausls un maigs. Viņš pieķer māti ar mīļāko, kas liek puikam kļūt vēl asākam un neklausīgākam.

Filma nav smaga. Tomēr tā liek prātot. Tajā netrūkst gan drūmā, gan pozitīvā – viss ir līdzsvarā. Nekādi ziedi ar kurjeru (labākā ziedu piegāde Rīgā), nekādas salkanības un pārliekas mīlestības.

Šī ir klasika, kas jāredz. Nenožēlosiet. Tiesa gan, filmu grūti atrast ar tulkojumu.

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén