Filmu cienīgas dabas stihijas plosās arvien biežāk

Filmas par dabas katastrofām un stihijām vienmēr ir aizskārušas skatītāju sirdis, jo tur ir daudz dramatisma, tiek parādīti traģiski likteņi, laimīgas izglābšanās un arī smeldzīgi attiecību stāsti, kas risinās uz katrastrofu fona. Cunami, vulkānu izvirdumi, milzu vētras, sniega nogruvumi un citas dabas varenās izpausmes, kurām neinteresē cilvēks, kas tā visa priekšā ir tik niecīgs.

Tās ir dzīves situācijas, kad skaidri var novērtēt, kas ir patiesi svarīgs, kas ir bezvērtīgs, daudz skaudrāk tiek izjusts dzīvības trauslums.

Skatoties tādas filmas, parasti domāju, ka esam laimīgi, dzīvojot tieši šeit, jo mums taču nekas tāds nevar draudēt. Ne mums vulkānu, ne milzu kalnu, ne okeāna, kas varētu sarūpēt iznīcinošu cunami.

Lietus un vējš — stihijas, kas pie mums kļūst par normu

Tomēr tas, kas arī pie mums notiek pēdējos gados, liek domāt, ka nemaz tik pasargāti no dabas varenības neesam. Kaut vai trakās lietavas, kas šogad ir neapturamas, izgrūžot no krastiem upes, ezerus, nopludinot laukus, iznīcinot ražu.

Protams, ka pret pasaules mēroga lielajām katastrofām tas ir tikai tāds sīkums, tomēr mūsu salīdzinoši rāmajā dabā, tas jau iezīmē tādas stihiskas pazīmes.

Ja lietus gāž, nevis līst. Un tas notiek padsmit stundas no vietas, tad tā ir stihija. Tādā brīdī auto logu slotiņas nespēj tikt ar savu darbu galā, ir jāapstājas ceļa malā un jāpadodas dabas spēkam, jo turpināt ceļu ir bīstami.

Lielais lietus īpatsvars ikdienā autovadītājiem arvien vairāk liek piedomāt pie tā, kā uzlabot savas braukšanas prasmes lietū, arī nodrošināties, ka auto tiks gala ar lietavu radītajām sekām — jāizvēlas labas logu slotiņas, tāpat ir vērts pirkt kvaliatīvas riepas, kas var efektīvi izspiest ūdeni, neradot akvaplanēšanas draudus. Logu slotiņas noteikti ir tas elements, kas jāmaina gana bieži, lai lietus laikā vienmēr būtu laba redzamība, jo tomēr ikdienas vajadzības liek doties ceļā ar auto arī sliktos laika apstākļos.

Dabas priekšā cilvēks ir niecīgs

Lai gan cilvēce savā attīstībā ir gājusi uz priekšu lieliem soļiem, tomēr tā nespēj pretoties tam, ko sagatavo daba. Nekas nelīdz pret postošām vētrām, cunami, vulkāniem. Jā, tehnoloģijas var labāk prognozēt, var brīdināt, var ātrāk atgūties no postošajām sekām.

Tomēr tajā brīdī, kad daba plosās, cilvēks ir mazs un bezspēcīgs. Tad galvenais ir domāt par savu un tuvinieku drošību, cīnīties par izdzīvošanu. Neskatoties uz visām iespējām, ko tehnika un glābēji nodrošina, tomēr stihiju laikā bojā iet ļoti daudz cilvēku, nemaz nerunājot par īpašumiem. Stihijas plosās ne tikai Amerikā un citās tālākās vietās, kur tas ir ierastāk, bet arī Eiropā.

Reizēm ir sajūta, ka Zeme ir nogurusi no cilvēkiem, meklē veidus, kā samazināt slogu. Un nevar jau nepiekrist, ka cilvēks ar šo planētu izrīkoja ne īpaši labi un atbildīgi. Dabā izjūk līdzsvars, klimats un tā izpausmes mainās. Un mums atliek vien ar to samierināties, tam pielāgoties, mācīties no savas un citu pieredzes.

Neesot sliktu laika apstākļu, tikai nepiemērots apģērbs

Ja runā pat Latvijas laika apstākļiem šobrīd, tad jau kaut kā vēl varam tikt ar to galā un pārdzīvot, ja vien piedomā par atbilstošu ekipējumu — izturīgiem lietussargiem, kārtīgiem gumijniekiem, vēju un ūdeni necaulaidīgu jaku, cepuri, kas neļauj vējam piepūst ausis. Un tad jau tik traki nemaz nav, varbūt var pat nedaudz izbaudīt šo rudenīgi skarbo laiku.

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén