Ko tu zini par kino?

Kino nav tikai gatavais gala produkts, kuru saņemam savai vērtēšanai uz lielajiem ekrāniem. Patiesībā kino ir kā puzle, kas sastāv no miljoniem mazu gabaliņu, kurus salikt kopā ir ļoti sarežģīts un komplicēts process. Ko mēs patiesībā zinām par kino un tā aizkulisēm?

Kinooperators

Kinooperators ir profesija kinematogrāfā, speciālists, kurš vada kinokameru, ar kuras palīdzību tiek filmēta filma. Mūsdienās operatori bieži izmanto ciparu kinokameras, kas ļauj filmēt filmas neizmantojot kino lenti. Vēl šīs profesijas pārstāvji prot profesionāli izmantot kino un video ierīču palīgiekārtas: ratiņus, krānus un citas iekārtas. Piedalās specefektu izveidē.

Kinokamera

Kinokameras sinonīms ir kinoaparāts. Daudz vairāk skaidrības neradās, vai ne?

Kinokameras ir ļoti dārgas, profesionālās kameras, kas paredzētas kino filmēšanai. Tām ir augstas kvalitātes izšķirtspēja.

Specefekti

Agrāk specefekti bija ļoti populāri un izraisīja masu sajūsmas vilni skatītājos, jo nekas tamlīdzīgs nebija redzēts un pieredzēts. Jau pats kino bija kas jauns un nebijis. Toties mūsdienās specefekti mēdz būt TIK pārspīlēti, ka skatītājam jau liekas, ka nupat ir par daudz. Specefekti mēdz sabojāt pat ļoti labu kino filmu ar savu pārspīlētību un uzmācību.

Kino skolas

Daudziem kino entuziastiem ik pa laikam parādās jautājums, kur Latvijā iespējams mācīties ko saistībā ar kino.

Latvijā patiešām ir pieejama šāda veida izglītība. Populārākā iestāde, kas piedāvā kino izglītību ir kino skola. Ko viņi piedāvā – aktiermākslas studiju, kino teorijas kursu, arī praktiskās nodarbības – kino filmu analīzi, lekcijas un seminārus pasniedzēju – aktrises Ināras Sluckas, kritiķu un teorētiķu Ditas Rietumas, Dairas Āboliņas, Viktora Freiberga u.c. vadībā.

Arī starptautiski atzītu profesionāļu vieslekcijas un radošās darbnīcas, kas atvērtas ne tikai Kinoskolas audzēkņiem, bet arī plašam interesentu lokam.

Un šajā skolā nav svarīga jūsu iepriekšējā izglītība – vidusskola, augstskola, kaut vai doktora grāds – sāciet mācīties ar kino saistītās tēmas jau šodien.

Tāpat ar kino saistītu izglītību iespējams apgūt Latvijas augstskolās. Piemēram, RSU piedāvā bakalaura programmu “Multimediju komunikācijas”, kas ietver sevī ir kino, fotogrāfiju un citas svarīgas jomas.

Uzņemt pašam savu kino

Mēģināts nav zaudēts. Latvijā ir daudz jauno talantu, kam ir izdevies tikt tālu vien ar savu ģeniālo ideju.

Filmas, kas plaši izskanējušas pēdējos gados – starptautiski novērtētās Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu (2013), Aika Karapetjana Cilvēki tur (2014) un pēdējo gadu Oskara balvas kandidātes no Latvijas – Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma Akmeņi manās kabatās (2014) un Jura Kursieša spēlfilma Modris (2014). Šīs patiešām būtu jāredz, iespējams tas dotu iedvesmu savas filmas radīšanai.

Kāpēc nevarētu uzņemt pats savu īsfilmu. Nav pat nepieciešami profesionāli aktieri un kino aparatūra. Galvenais ir laba ideja, scenārijs, doma, kuru ielikt savā filmā. Filmai par pamatu der jeb kas. Kaut vai savas lauku mājas. Virtuves krēsli, kas akurāti sabīdīti pie koka galda vecā lauku namā. Vecmāmiņa, kas vecām, bet gādīgām rokām slauka betona grīdu, kurā jau radušās laika zobu izgrauztas plaisas… Lūk, pavediens sāk ritināties. Atliek iesaistīt kādu notikumu, nofilmēt vecmāmiņas jaunības stāstu…

Galvenais laba kino radīšanā ir doma. Skatītājam ir jāsaprot, kāda doma materiālā ir ielikta, par ko ir stāsts. Protams, ir redzēti arī gabali, kas nav izprotami. Tur ir vieta savai iztēlei. Tas ir risks. Kino ir risks. Tomēr – kas neriskē, tas nesaņem Oskaru!

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén