Latviešu kino – agrāk un tagad

Ar latviešu kino man uzreiz saistās divas filmas – “Dāvana vientuļai sievietei” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Protams, ir lērums citu tā laika filmu, kuras ir ievērības cienīgas, tomēr katram ir savi favorīti.

No filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir zināms vismaz ducis citātu. Skatoties šo filmu jau var runāt līdzi visus tekstus un paredzēt, kāds būs nākošais sižets. Tā ir vienīgā filma, kuru var skatīties vismaz vienu reizi gadā un smieties tā, kā skatoties pirmo reizi – tā nekad neapnīk.

“Dāvana vientuļai sievietei” ir ļoti līdzīga rakstura filma, ar tik pat izsmalcinātu humoru, smalka, tai pat laikā vienkārša. Šķiet, kā tai laikā varēja izdomāt tik feinu humoru, tādus sīkumus. Un tās reklāmas, kas izvietotas filmā – vienīgās reklāmas, kas nekrīt uz nerviem un neapnīk! Atgādina mūsdienu raidījumu un seriālu brīdinājumu – raidījumā iekļauta produktu izvietošana. Tikai toreiz tas bija savādāk, ne tik uzspiesti kā tagad!

Latviešu kino agrāk patiešām bija īpašs, tā bija kā dāvana skatītajam, darbs, pie kā ir patiešām strādāts. Aktierspēle bija pārsteidzoši laba, emocijas patiesas. Kino, kas uzņemts tik daudzus gadus atpakaļ, bet var priecēt ar meistarību, kuras, diemžēl, pietrūkst šobrīd…

Ja pieskaramies tam, kāds ir latviešu kino šobrīd, uzreiz jāsaka – kāds kino, par ko mēs vispār runājam? Vai ir uzņemta kāda jauna filma? Skatītāji gaida kādu dāvanu no Latvijas mums. Dāvanu, kāda bija “Rīgas sargi”, pēdējā labā filma, kas uzņemta Latvijā. Pēc tās vairs nav bijis nekā skatāma.

“Rīgas sargi” patiesi spēja pārsteigt ar savu humoru, ar specefektiem, ar scenāriju un atkal jau – lielisko aktierspēli. Ko mēs varam likt pretī šai filmai šodien? “Ugunsgrēku”? Protams, tas ir seriāls, bet mēs esam tiesīgi vērtēt arī Latvijā uzņemtos seriālus, kuros spēlē daļa to pašu aktieru, kas reiz bija redzami vecajās labajās latviešu filmās.

Piemēram, Uldis Dumpis. Kā viņš veikli lēca pāri vagām, nodzina ūsas un kāpa kokā. Un kā tagad “Ugunsgrēkā” tēloja smalku, iedomīgu miljonāri un zīda lakatiņu ap kaklu. Šādos brīžos pazūd smaids sejā un iedomas, ka aktieris ir labs visur, kur spēlē. “Ugunsgrēkā” neviens aktieris nebija labs, iespējams, dēļ muļķīgā scenārija. Tomēr aktiera darbs arī ir darbs, ne jau viņi izvēlas savus tekstus un to, kā tēlot…

Vasaras karstākais seriāls “Viņas melo labāk” gan neizsauc uz sevi sliktus vārdus. Jā, kaitinošas ainas ir visos seriālos, tomēr pēc tām nevar vērtēt visu kopumu. Protams, Baiba noteikti kaitina visus, kas skatās šo seriālu, tomēr, gribas noņemt cepuri viņas priekšā un aplausiem skanot pateikt – izcils tēlojums!

Vecās latviešu filmas vienmēr paliks atmiņā. Tā ir klasika, kas būtu jārāda skolās un jāmāca bērniem par to. Tomēr mēs, skatītāji, gaidām ko jaunu. Un ne jau solīto seriālu, kas stāsies “Ugunsgrēka” vietā, bet kārtīgu, kvalitatīvu kino. Paldies jaunajiem režisoriem, kas cenšas, kuru darbus varam apskatīt. Cerēsim, ka itin drīz kas jauns parādīsies uz lielajiem ekrāniem!

ugunsgreks-serials

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén