Skaista tradīcija – ikgadēja ģimenes fotografēšanās

Jau sen mūsu ģimenē ir kāda tradīcija, ko nevar iztraucēt nekādi notikumi. Tā tikusi ievērota daudzus gadu desmitus. Par to liecina biezi foto albumi un ierāmētas bildes pie sienas. Katru gadu Ziemassvētki tiek svinēti kopā. Tā nav tikai katra mazā ģimene, bet visa plašā ģimene kopā. Mūsu vecvecākiem ir trīs bērni, katram no viņiem sava ģimene ar vairākiem bērniem. Mēs esam viena no šīm mazajām ģimenēm. Bet Ziemassvētkos visa lielā ģimene ir kopā pie svētku galda.

 

Un visi zina, ka būs jāfotografējas ģimenes portretam. Tas tiek laikus jau ieplānots. Bildes uzņem profesionāls fotogrāfs. Man ļoti patīk šī tradīcija. Bērnībā gan to īsti nesapratu, bet pusaudžu gados pretojos, tomēr tagad saprotu, ka tas ir kaut kas ļoti vērtīgs, ko mūsu vecvecāki ir spējuši saglabāt tik daudzu gadu garumā.

 

Svarīgam notikumam vajag saposties

Uz šo fotografēšanos visi vienmēr ļoti nopietni domā par savu izskatu. Tiek meklētas kleitas, uzvalki, veidotas frizūras, krāsotas acis un uzliktas labākās rotaslietas. Vecmāmiņa vienmēr liek vienu un to pašu rotu komplektu, ko viņai jaunībā uzdāvinājis vectēvs. Tas ir zelta un dārgakmeņu apvienojums elegantā dizainā. Kaklarotai un auskariem ir jau vairāki desmiti gadu.

 

Pagājušajā gadā vecmāmiņa kādu laiku pirms Ziemassvēkiem, kad jau sākām plānot fotografēšanos, jautāja, vai nezinu, kur tuvumā ir juvelierizstrādājumu remonts. Viņai vajagot salabot šo īpašo kaklarotu, bez kuras viņa nevar fotografēties. Bet tai esot sabojājusies aizdare. Es uzņēmos šo pienākumu atrast, kur ir uzticams un prasmīgs juvelierizstrādājumu remonts. Tik svarīga uzdevuma sakarā nevarēja paļauties uz veiksmi, bija vajadzīgs juvelierizstrādājumu remonts ar lieliskām atsauksmēm un labākajiem sava aroda meistariem, jo tik uzticami kalpojušas rotaslietas ir jāaprūpē īpaši uzmanīgi.

 

Galu galā tika atrasts īstais juvelierizstrādājumu remonts, kur vecmāmiņas kaklarota tika salabota. Ģimenes fotogrāfijā tā viņai atkal bija kaklā, kā tas jau ir bijis tik daudzus gadus.

 

Ģimenes atmiņas ir jāveido

Vecmāmiņa uzskata, ka šīs fotogrāfijas, ko uzņemam katru gadu, ir ļoti labs veids, kā glabāt atmiņas par to, kā mainās, aug un paplašinās mūsu ģimene. Bērni izaug, apprecās, viņiem dzimst bērni. Bildēs parādās jaunas sejas, kādas noveco, kāda pazūd pavisam.

 

Tā ir lieliska mūsu dzimtas retrospekcija, ko varam iegūt, atšķirot lielo albumu. Dažas no bildēm un arī pati jaunākā pieliktas omītes mājā pie sienas. Un ir arī izdalītas katrā mājā, kur dzīvo daļiņa no mūsu plašās ģimenes. Lai visi mīļie vienmēr būtu acu priekšā.

 

Lai, paskatoties uz bildi, ienāktu prāta piezvanīt kādam, pavaicāt, kā klājas, apsveikt svētkos vai jubilejā. Savādāk ikdienas steigā tādas lietas paskrien garām. Runājamies un tiekamies ar svešiem cilvēkiem, bet neatrodam laiku priekš pašiem svarīgākajiem. Tāpēc mēs kā jaunākā paaudze cenšamies turēt godā šo ģimenes tradīciju, saprotam, ka vēlāk mums tā būs jāturpina, jāprot vismaz vienu reizi gadā savākt visa ģimene vienā vietā, lai uzņemtu foto.
Un savā ziņā tā ir arī tāda kā lepnuma sajūta, ka mums ir tik stipra un plaša ģimene. Tas ir vecvecāku nopelns, jo viņi likuši tam visam pamatus, bijuši lielisks paraugs, kā dzīvot, kā veidot saticīgu laulību, kā izaudzināt laimīgus un pašpārliecinātus bērnus. Tāpēc dzimtas fotogrāfijas ir mūsu dārgās atmiņas, ko turpināsim papildināt arī turpmāk katru gadu.

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén