Sapnis par kino veidošanu – tas ir iespējams!

Kino pasaule mani vilinājusi jau no bērnības. Man patika skatīties filmas, kad ciemojos pie vecmāmiņas.

Lasīju arī grāmatas. Manuprāt, laba literatūra un labs kino ir ļoti saistītas lietas, jo tās var izaugt viena no otras. Lasot grāmatas, jau iedomājos, kādu filmu no šī stāsta varētu izveidot.

Skolas laikā aizraušanās ar kino nebija tik aktīva, bet vēlāk, kad jau vecāki nopirka pirmo videokameru, kas tolaik bija liels dārgums, man radās interese uzņemt nelielus video, mazas ainiņas.

Tolaik ar draudzenēm tikai jokojāmies un izklaidējāmies, bet es arī sāku nopietnāk aizdomāties par pašu kino būtību, kā panākt kādu konkrētu efektu, kā radīt skatītājā vajadzīgo noskaņu, kā ar kino var izpausties.

Šie jautājumi man interesēja arvien vairāk, tāpēc izlasīju dažas interesantas grāmatas šajā sakarā. Kad vidusskolas beigās bija jau nopietni jāizlemj, ko studēt tālāk, man nebija tāda skaidra mērķa.

Man viss padevās, bet ne pret ko nejutu īstu kaislību. Tāpēc nolēmu riskēt un izdarīt kaut ko pārgalvīgu – iestājos Latvijas Kultūras akadēmijā studēt Audiovizuālo mākslu. Un tas bija pirmais apzinātais un svarīgais solis kino pasaule.

Audiovizuālās mākslas studijas

Studijas Latvijas Kultūras akadēmija bija aizraujošas. Es atklāju to fantastisko pasauli, kas patiesībā stāv aiz katras filmas, pat neliela video.

Jau studiju laikā sākām strādāti pie saviem nelieliem projektiem. Es varēju realizēt dažādas savas idejas. Kopā ar vairākiem studiju biedriem izveidojām arī savu diplomdarba filmu, kas bija pus stundu gara.

Mums visiem tā bija fantastiska pieredze. Man bija daudz ideju, ko vēlētos realizēt, uzfilmēt un parādīt. Mani interesēja sociālas un arī politiskas tēmas, pasaules skatījums, tāpēc domāju par došanos uz ārzemēm.

Biju atradusi kādu kino skolu Itālijā, kur varētu papildināt zināšanas un iegūt jaunu pieredzi. Bet pagaidām man nebija iespēju iegādāties kvalitatīvu aprīkojumu filmēšanai.

Mana ģimene un draugi atblastīja manu nodarbošanos, arī zināja par sapni doties pasaulē un paveikt ko vērtīgu. Man tuvojās 25. dzimšanas diena. Un šajā dienā es saņēmu milzīgu pārsteigumu.

Mani radi un draugi bija salikuši kopā dāvanu naudu un pasniedza man divas dāvanu kartes.

Viena bija domāta profesionālas videotehnikas iegādei, bet otra – tūrisma aprīkojuma veikalā, jo gribēju doties filmēt dabā, maz apdzīvotos rajonos uz kādiem nomaļiem ciemiem. Tāda ceļā labs ekipējums ir ļoti svarīgs.

Nopietni soļi kino pasaulē

Jau pēc dažiem mēnešiem devos ceļojumā pa Eiropu, man bija vairāki mērķi, konkrētas pilsētas un reģioni. Biju sarunājusi lētas nakstsmājas un pavadoņus.

Budžets bija minimizēts līdz zemākajai robežai. Tā es gadu pavadīju, apceļojot Eiropu. Šajā laikā mēnesi pavadīju arī jau minētajā kino skolā.

Kad atgriezos Latvijā, man bija daudz safilmēta materiāla. Nākamajos mēnešos es ar to strādāju, montēju savu iedomāto īsfilmu, pat vairākas, jo materiālu bija daudz.

Manu darbu redzēja vairāki paziņas no kino jomas, arī viens studiju biedrs, kas jau darbojās kādā nopietnākā projektā. Viņam patika mans paveiktais, tāpēc viņa komanda uzaicināja piedalīties projektā un palīdzēt jaunās filmas izveidē.

Šis projekts bija saņēmis finansējumu un pretendēja uz labu rezultātu. Tā bija mana lielā iespēja sevi pierādīt un ielauzties tālāk kino pasaulē. Un tas arī izdevās.

Mana bērnības aizraušanās bija kļuvusi par īstenību. Tāpēc es iedrošinu ikvienu paļauties uz sevi un darīt to, kas patiesi  interesē.

 

Next Post

Previous Post

Leave a Reply

© 2017 Nofilmēts

Theme by Anders Norén